BLOGS
Pārsteidzoši fakti par pasaules valodām
Teksts: Ieva Smiļģe
Lai gan mēs ikdienā varbūt par to nemaz nedomājam, būtiska un neatņemama mūsu dzīves un ikdienas sastāvdaļa ir mūsu valoda – tā ne tikai ļauj sazināties ar citiem cilvēkiem, bet arī ir daļa no mūsu kultūras. Ne velti katrai tautair sava (vai savas) valoda, un ne velti mēs izvēlamies apgūt tādas svešvalodas kā angļu, ķīniešu vai itāļu – lai tās izmantotu darbā vai brīvajā laikā un lai padziļinātāk iepazītu attiecīgās kultūras. Taču papildu pašu valodu apguvei ir ļoti interesanti arī uzzināt kaut ko jaunu par šīm valodām – piemēram, to izcelsmi, savstarpējo radniecību un popularitāti.
Visā pasaulē ir “tikai” 195 valstis, bet vairāk nekā 7000 valodas, taču puse pasaules runā vien 23 no šīm valodām. Tas nozīmē, ka lielākā daļa no šīm valodām ir pavisam mazas, ar nelielu runātāju skaitu. Saskaņā ar UNESCO datiem, vairāk nekā 1000 valodām ir mazāk nekā tūkstotis runātāju, daudzām citām valodām – vien daži desmiti. UNESCO ricībā ir informācija par vismaz 18 valodām, kurām ir palicis tikai viens runātājs. Salīdzinot ar šiem datiem, mūsu latviešu valoda neliekas nemaz tik maza.
Visvairāk lietotā valoda pasaulē, protams, ir angļu valoda, to izmanto 1,5 miljardi cilvēku. Šis fakts nemaz nav pārsteidzošs – angļu valoda ir kļuvusi par mūsdienu globālās pasaules starptautiskās saziņas valodu (lingua franca). Otra lielākā ir ķīniešu valoda, kurā runā 1,3 miljardi cilvēku. Lielākajai daļai no tiem ķīniešu valoda ir dzimtā, taču aizvien vairāk cilvēku izvēlas apgūt ķīniešu valodu, jo Ķīna ieņem nozīmīgu lomu pasaules ekonomikā. Trešā lielākā valoda ir indiešu, un pirmajā desmitniekā ir iekļautas arī spāņu, franču, arābu, krievu un portugāļu valodas.
Visvairāk lietotā valoda pasaulē, protams, ir angļu valoda, to izmanto 1,5 miljardi cilvēku. Šis fakts nemaz nav pārsteidzošs – angļu valoda ir kļuvusi par mūsdienu globālās pasaules starptautiskās saziņas valodu (lingua franca). Otra lielākā ir ķīniešu valoda, kurā runā 1,3 miljardi cilvēku. Lielākajai daļai no tiem ķīniešu valoda ir dzimtā, taču aizvien vairāk cilvēku izvēlas apgūt ķīniešu valodu, jo Ķīna ieņem nozīmīgu lomu pasaules ekonomikā. Trešā lielākā valoda ir indiešu, un pirmajā desmitniekā ir iekļautas arī spāņu, franču, arābu, krievu un portugāļu valodas.
Runājot par svešvalodu apguvi, arī šeit pirmajā vietā ir angļu valoda. Tai seko spāņu un ķīniešu valodas. Taču kopš 2014.gada, apdzenot franču valodu, ceturtā visvairāk apgūtā valoda pasaulē ir itāļu valoda – to apgūst vairāk nekā 2 miljoni cilvēku 115 pasaules valstīs!
Ar valodām cieši saistīta ir arī tulkošanas joma. Visvairāk tulkotā grāmata ir Bībele (vairāk nekā 3000 valodās), tai seko Antuāna de Sent-Ekziperī slavenā grāmata “Mazais princis”, kas ir tulkota vairāk nekā 300 valodās, un itāļu rakstnieka Karlo Kolodi iecienītā bērnu grāmata “Pinokio piedzīvojumi”, kas ir tulkota vismaz 250 valodās.
Visas valodas savā starpā nemaz nav saistītas, katrai no tām ir sava ģimene jeb saime. Lielākā no tām, kurai pieder gandrīz visas Eiropas valodas, ir indoeiropiešu valodu saime. Tajā ietilpst aptuveni 400 valodas, un 43% pasaules iedzīvotāju dzimtā valoda ir kāda no indoeiropiešu valodām. Lai gan tām ir kopīga izcelsme, indoeiropiešu valodas savās starpā var būt ļoti atšķirīgas, jo tās pieder dažādām apakšgrupām – tā, piemēram, šai saimei pieder romāņu valodas, tai skaitā itāļu valoda, slāvu valodas, ģermāņu valodas, pie kurām pieder arī angļu valoda, kā arī baltu valodas, kuras mūsdienās pārstāv vien lietuviešu un latviešu valodas.
Interesanti, ka mūsu kaimiņu igauņu valoda nav nekādā veidā saistīta ar indoeiropiešu valodām – tā, tāpat kā somu un ungāru valodas, pieder urāliešu valodu saimei. Tāpat ir vērts pieminēt, ka par spīti maldīgiem uzskatiem ķīniešu un japāņu valodas savā starpā nav nekādā mērā saistītas - ķīniešu valoda ir viena no sinotibetiešu valodām, bet japāņu valoda tiek uzskatīta par izolētu valodu, kas nepieder nevienai valodu saimei. Šajā ziņā interesanta ir arī basku valoda, kura tiek izmantota Basku reģionā starp Spāniju un Franciju – arī šī valoda ir izolēta, jo tā ir radusies Eiropas senāko iedzīvotāju vidū, pirms priekšindoeiropiešu valodu rašanās.
Kā jau iepriekš minēts, valodu skaits pasaulē ir daudz lielāks par valstu skaitu, jo vairākas valodas tiek izmantotas vienlaicīgi daudzās dažādās valstīs. Bieži vien, taču ne vienmēr, valsts nosaka savas oficiālās valodas. Piemēram, Latvijas Republikas Satversmē ir kategoriski noteikts, ka valsts valoda ir latviešu valoda, taču, piemēram, ASV vai Itālijas konstitūcijā nav skaidri noteikta valsts oficiālā valoda – tas, ka Itālijā tiek izmantota itāļu valoda, izriet no tā, ka konstitūcija ir rakstīta itāļu valodā. Citās valstīs gan ir noteiktas pat vairākās oficiālās valodās – visvairāk (16) tādas ir Zimbabvē, taču valsts ar lielāko valodu skaitu ir Papua Jaungvineja, tajā 8 miljonu iedzīvotāju vidū tiek izmantotas vairāk nekā 800 dažādas valodas (daudzas no tām gan ir uz izmiršanas robežas).
Lūkojoties no vēsturiskā skatupunkta, viena no senākajām joprojām izmantotajām valodām ir tamilu valoda (oficiālā valoda Indijā, Šrilankā un Singapūrā), tā ir aptuveni 5000 gadu sena. Starp senākajām mūsdienām izmantotajām valodām ir arī ēģiptiešu valoda (kopš 3400.g. p.m.ē.), kā arī grieķu un ķīniešu valodas (vairāk nekā 3000 gadus senas). Interesanti, ka pie pasaules senākajām valodām pieder arī kaimiņu lietuviešu valoda – tā ir vissenākā no dzīvajām indoeiropiešu valodām! Protams, arī itāļu valodas “mamma” latīņu valoda ir viena no senākajām indoeiropiešu valodām, taču tā nav uzskatāma par dzīvu valodu – tā vairs nevienam nav dzimtā valodā un tiek izmantota tikai reliģiskos tekstos un ceremonijās.
Par pasaules valodām varētu runāt gari un plaši – katrai no tām ir savas īpašās iezīmes (kā, piemēram, citās valodās netulkojami vārdi, gramatikas īpatnības), kas to, kā arī attiecīgo kultūru, padara ievērojamu un unikālu. Katrā ziņā ir vērts atcerēties, ka valodu apguve ir ne tikai interesanta un noderīga, bet arī veselīga – lielisks prāta treniņš, kas nenoliedzami uzlabo smadzeņu darbību!
***
Tā nav nekāda ķīniešu ābece!
Teksts: Ieva Smiļģe
Ne vienreiz vien ir gadījies dzirdēt, ka kaut kas sarežģīts un nesaprotams tiek dēvēts par “ķīniešu ābeci”, tādejādi netieši norādot, cik grūta ir ķīniešu valoda. Bet tam tā nav jābūt! Šķietamo grūtību pamatā ir tas, ka ķīniešu valoda mums šķiet tik tāla un atšķirīga, bet mēs piedāvājam iespēju šīs grūtības pārvarēt, iepazīstot šo valodu un tās īpatnības.
Pirmkārt, ir jāprecizē, ka patiesībā nemaz nav tādas vienas ķīniešu valodas – tās ir vairākas sinotibetiešu valodas*, kurās runā aptuveni 1,3 miljardi cilvēku. Lielākā no tām, kurā runā 873 miljoni cilvēku, ir mandarīnu valoda, kas tiek izmantota galvenokārt Ziemeļķīnā un Dienvidrietumķīnā. Tajā runā aptuveni 70% Ķīnas iedzīvotāju, ne velti tā ir oficiālā valsts valoda Ķīnā. Citas ķīniešu valodu atzara valodas ir vu valoda (~77 miljoni runājošo), kurai pieder arī šanhajiešu dialekts, miņu valoda (~65 miljoni runājošo), kā arī jue valoda (~54 miljoni runājošo), kas iekļauj kantoniešu dialektu. Kopumā Ķīnā izmantoto ķīniešu valodu skaits ir daudz lielāks. Paši runātāji uzskata, ka tie visi ir vienas valodas dialekti, bet ir vērts piezīmēt, ka daudzas no šīm valodām ir pilnībā atšķirīgas un nav savstarpēji saprotamas.
*Sinotibetiešu valodu saimē ir 250 valodas, tā ir otrā valodu saime pēc indoeiropiešu valodu saimes.
Otrkārt, ir svarīgi zināt, ka ķīniešu valoda ir tonāla – ļoti svarīgs ir tonis, jo, tam mainoties, mainās vārda nozīme. Vienam un tam pašam vārdam var būt vairākas nozīmes, atkarībā no izmantotā toņa, turklāt toņu skaits katrā dialektā ir atšķirīgs (mandarīnu valodā ir četri toņi). Ķīniešu valoda ir arī analītiska – morfēmas ir savstarpēji nošķirtas un tiek izmantoti daudzi palīgvārdi, vārdu secība ir fiksēta.
Viena no ķīniešu valodas galvenajām īpatnībām ir tās logogrāfiskā rakstības sistēma – ķīniešu valodā tiek izmantoti hieroglifi, precīzāk, ķīnzīmes haņdzi (burtiski “haņu tautas rakstu zīmes”). Katra no šīm zīmēm atbilst vienai zilbei, līdz ar to – vienai morfēmai, tāpēc ķīniešu valoda tiek dēvēta par morfosillabisku. Pietiek ar vienu ķīniešu rakstu zīmi, lai izteiktu tādus vārdus kā :
Pirmkārt, ir jāprecizē, ka patiesībā nemaz nav tādas vienas ķīniešu valodas – tās ir vairākas sinotibetiešu valodas*, kurās runā aptuveni 1,3 miljardi cilvēku. Lielākā no tām, kurā runā 873 miljoni cilvēku, ir mandarīnu valoda, kas tiek izmantota galvenokārt Ziemeļķīnā un Dienvidrietumķīnā. Tajā runā aptuveni 70% Ķīnas iedzīvotāju, ne velti tā ir oficiālā valsts valoda Ķīnā. Citas ķīniešu valodu atzara valodas ir vu valoda (~77 miljoni runājošo), kurai pieder arī šanhajiešu dialekts, miņu valoda (~65 miljoni runājošo), kā arī jue valoda (~54 miljoni runājošo), kas iekļauj kantoniešu dialektu. Kopumā Ķīnā izmantoto ķīniešu valodu skaits ir daudz lielāks. Paši runātāji uzskata, ka tie visi ir vienas valodas dialekti, bet ir vērts piezīmēt, ka daudzas no šīm valodām ir pilnībā atšķirīgas un nav savstarpēji saprotamas.
*Sinotibetiešu valodu saimē ir 250 valodas, tā ir otrā valodu saime pēc indoeiropiešu valodu saimes.
Otrkārt, ir svarīgi zināt, ka ķīniešu valoda ir tonāla – ļoti svarīgs ir tonis, jo, tam mainoties, mainās vārda nozīme. Vienam un tam pašam vārdam var būt vairākas nozīmes, atkarībā no izmantotā toņa, turklāt toņu skaits katrā dialektā ir atšķirīgs (mandarīnu valodā ir četri toņi). Ķīniešu valoda ir arī analītiska – morfēmas ir savstarpēji nošķirtas un tiek izmantoti daudzi palīgvārdi, vārdu secība ir fiksēta.
Viena no ķīniešu valodas galvenajām īpatnībām ir tās logogrāfiskā rakstības sistēma – ķīniešu valodā tiek izmantoti hieroglifi, precīzāk, ķīnzīmes haņdzi (burtiski “haņu tautas rakstu zīmes”). Katra no šīm zīmēm atbilst vienai zilbei, līdz ar to – vienai morfēmai, tāpēc ķīniešu valoda tiek dēvēta par morfosillabisku. Pietiek ar vienu ķīniešu rakstu zīmi, lai izteiktu tādus vārdus kā :
mamma 妈 mā, kaķis 猫 māo , grāmata书 shū un citi .
Protams, ir sastopami arī vārdi, kuri sastāv no vairākām zilbēm. Piemēram, “Latvija” ķīniešu valodā ir 拉脱维亚 Lātuōwéiyǎ.
Kā redzams, saskaņā ar fonētiskās transkripcijas sistēmu ķīniešu valodas vārdu IZRUNU var pierakstīt arī ar latīņu alfabēta burtiem.
Lai cik sarežģīta varētu likties ķīniešu rakstības sistēma, viņi no tās negrib atteikties, jo tai ir dziļš semantisks raksturs, hieroglifu izmantojums palīdz kompensēt ķīniešu valodai raksturīgo homonīmiju, turklāt tas nenoliedzami ir ķīniešu nacionālās identitātes simbols. Pagājušajā gadsimtā, cīnoties pret analfabētismu, gan tika īstenota plaša hieroglifu vienkāršošanas programma, mūsdienu Ķīnā tiek izmantotas hieroglifu vienkāršotās formas, bet ārpus Ķīnas joprojām tiek izmantota tradicionālā rakstība. Kopumā ķīniešu valodā ir vairāk 90 000 hieroglifu, no kuriem ~7000 tiek aktīvi izmantoti. Saskaņā ar aprēķiniem, pietiek zināt ~3000 zīmes, lai varētu lasīt avīzes ķīniešu valodā.
Pat ja ķīniešu valodas toņi un hieroglifi šķiet sarežģīti, lietpratēji zina teikt, ka tos apgūt ir vieglāk nekā varētu likties. Turklāt ķīniešu valodas gramatika ir vienkāršāka nekā mūsējā – tajā nav ne darbības vārdu konjugācijas, ne daudzskaitļa formas un dzimtes. Katrā ziņā, ķīniešu valodas apguve var būt lielisks izaicinājums izmēģināt kaut ko jaunu, neierastu un neapšaubāmi aizraujošu!
Protams, ir sastopami arī vārdi, kuri sastāv no vairākām zilbēm. Piemēram, “Latvija” ķīniešu valodā ir 拉脱维亚 Lātuōwéiyǎ.
Kā redzams, saskaņā ar fonētiskās transkripcijas sistēmu ķīniešu valodas vārdu IZRUNU var pierakstīt arī ar latīņu alfabēta burtiem.
Lai cik sarežģīta varētu likties ķīniešu rakstības sistēma, viņi no tās negrib atteikties, jo tai ir dziļš semantisks raksturs, hieroglifu izmantojums palīdz kompensēt ķīniešu valodai raksturīgo homonīmiju, turklāt tas nenoliedzami ir ķīniešu nacionālās identitātes simbols. Pagājušajā gadsimtā, cīnoties pret analfabētismu, gan tika īstenota plaša hieroglifu vienkāršošanas programma, mūsdienu Ķīnā tiek izmantotas hieroglifu vienkāršotās formas, bet ārpus Ķīnas joprojām tiek izmantota tradicionālā rakstība. Kopumā ķīniešu valodā ir vairāk 90 000 hieroglifu, no kuriem ~7000 tiek aktīvi izmantoti. Saskaņā ar aprēķiniem, pietiek zināt ~3000 zīmes, lai varētu lasīt avīzes ķīniešu valodā.
Pat ja ķīniešu valodas toņi un hieroglifi šķiet sarežģīti, lietpratēji zina teikt, ka tos apgūt ir vieglāk nekā varētu likties. Turklāt ķīniešu valodas gramatika ir vienkāršāka nekā mūsējā – tajā nav ne darbības vārdu konjugācijas, ne daudzskaitļa formas un dzimtes. Katrā ziņā, ķīniešu valodas apguve var būt lielisks izaicinājums izmēģināt kaut ko jaunu, neierastu un neapšaubāmi aizraujošu!
5 iemesli, kāpēc ir vērts apgūt ķīniešu valodu
1. Mandarīnu valoda ir viena no senākajām joprojām izmantotajām valodām pasaulē (pēc ēģiptiešu valodas, sanskrita un grieķu valodas). Senākās rakstītās liecības ķīniešu valodā ir datētas ar 1250.g. p.m.ē. Turklāt tā ir visvairāk runātā valoda pasaulē – tā ir dzimtā valoda 1,3 miljardiem cilvēku. Līdz ar to ķīniešu valodas zināšanas ļaus sazināties ar lielu daļu pasaules iedzīvotāju un dos iespēju padziļināti iepazīt un atklāt ķīniešu vēsturi un kultūru.
2. Mandarīnu valoda, kā jau minēts, ir oficiālā valoda Ķīnā. Tā ir arī Taivānas valsts valoda un viena no četrām oficiālajām valodām Singapūrā. Bez tam ķīniešu valoda ir viena no 6 Apvienoto Nāciju organizācijas valodām. Tātad, ķīniešu valodas zināšanas ir ļoti noderīgas arī ārpus Ķīnas, īpaši tad, ja vēlaties strādāt Āzijas reģionā, starptautisko attiecību jomā vai saistībā ar ANO.
3. Ķīnai ir dominējoša loma starptautiskajā tirgū un pasaules ekonomikā. Ja darbojies šajā jomā, ķīniešu valodas zināšanas lieliski papildinās tavu CV.
4. Kā zināms, valoda un kultūra iet roku rokā. Ķīniešu valodas apguve ne tikai palīdzētu pārvarēt valdošos sterotipus par tās sarežģītību, bet arī dotu iespēju iepazīt Ķīnas kultūru, tās vēsturi un tai raksturīgo pasaules skatījumu.
5. Jebkuras svešvalodas apguve ir izcils prāta treniņš, kas uzlabo smadzeņu darbību un palīdz aizkavēt tādu slimību kā demences attīstību. Lai savu prātu asinātu vēl vairāk, ir vērtīgi izvēlēties tādu valodu kā ķīniešu, kas ir pavisam atšķirīga no Eiropā ierastajām valodām, jo pieder pavisam citai (sinotibetiešu) valodu saimei.
2. Mandarīnu valoda, kā jau minēts, ir oficiālā valoda Ķīnā. Tā ir arī Taivānas valsts valoda un viena no četrām oficiālajām valodām Singapūrā. Bez tam ķīniešu valoda ir viena no 6 Apvienoto Nāciju organizācijas valodām. Tātad, ķīniešu valodas zināšanas ir ļoti noderīgas arī ārpus Ķīnas, īpaši tad, ja vēlaties strādāt Āzijas reģionā, starptautisko attiecību jomā vai saistībā ar ANO.
3. Ķīnai ir dominējoša loma starptautiskajā tirgū un pasaules ekonomikā. Ja darbojies šajā jomā, ķīniešu valodas zināšanas lieliski papildinās tavu CV.
4. Kā zināms, valoda un kultūra iet roku rokā. Ķīniešu valodas apguve ne tikai palīdzētu pārvarēt valdošos sterotipus par tās sarežģītību, bet arī dotu iespēju iepazīt Ķīnas kultūru, tās vēsturi un tai raksturīgo pasaules skatījumu.
5. Jebkuras svešvalodas apguve ir izcils prāta treniņš, kas uzlabo smadzeņu darbību un palīdz aizkavēt tādu slimību kā demences attīstību. Lai savu prātu asinātu vēl vairāk, ir vērtīgi izvēlēties tādu valodu kā ķīniešu, kas ir pavisam atšķirīga no Eiropā ierastajām valodām, jo pieder pavisam citai (sinotibetiešu) valodu saimei.